Eiropas lapegle (larix decidua)

Eiropas lapegle, ir lapegles suga, kuras dzimtene ir Viduseiropas kalnos, Alpos un Karpatu kalnos, kā arī Pirenejos, ar atdalītām zemienes populācijām Polijas ziemeļos un Lietuvas dienvidos. 
Tas ir plaši naturalizēts Skandināvijā. Ir apstiprināts, ka tās augšanas laiks ir tuvu 1000 gadiem  (ar apgalvojumiem līdz 2000 gadiem), bet biežāk tas ir ap 200 gadiem.   Eiropas lapegle ir vidēji liels līdz liels lapu koku skuju koks, kas sasniedz 25–45 m , ar stumbra diametru līdz 1 m . Jaunībā vainags ir konisks, ar vecumu kļūst plats; galvenie zari ir vienā līmenī ar augšupvērsti, un sānu zari bieži ir nokareni. 
Dzinumi ir dimorfi, tie ir sadalīti garos dzinumos (parasti 10–50 cm gari) un ar vairākiem pumpuriem, un īsiem dzinumiem, kuru garums ir tikai 1–2 mm, ar vienu pumpuru. Lapas ir adatas, gaiši zaļas, 2–4 cm garas, 
kas pirms nokrišanas rudenī kļūst spilgti dzeltenas, atstājot gaiši dzeltenbrūnus dzinumus tukšus līdz nākamajam pavasarim.  Čiekuri stāvi, olveida koniski, 2–6 cm gari, ar 10–90 stāvām vai nedaudz izliektām (neatstarojošām) sēklu zvīņām; tie ir zaļi, mainīgi sarkani, kad nenobrieduši, kļūst brūni un atveras, lai atbrīvotu sēklas,
 kad nobrieduši, 4–6 mēnešus pēc apputeksnēšanas. Vecie čiekuri parasti paliek uz koka daudzus gadus, kļūstot blāvi pelēki melni.  Tas ir ļoti izturīgs pret aukstumu, spēj izturēt ziemas temperatūru vismaz līdz -50 °C, un atrodas starp koku līniju kokiem Alpos, sasniedzot 2400 m augstumu, lai gan visbiežāk sastopams 1000–2000 m augstumā. 
Tas aug tikai labi drenētās augsnēs, izvairoties no ūdens piesātinātas zemes un nav izturīgs pret ēnu.
 Latvijā nereti visā valstī apstādījumos, parkos, vietām stādītās mežaudzēs pēc kailcirtes un apmežotos karjeros. Ieviests koks.