Tūju dzīvžogs

Izvēloties tūjas dzīvžogiem, ir svarīgi ņemt vērā vēlamo dzīvžoga augstumu. Parasti tiek priekšroka vidēja un liela izmēra tūjām, kas izceļas kā izcilšana dzīvžoga materiālā. Tūjas ir īpaši piemērotas dzīvžogiem, jo tās ir mazprasīgas augšanā, spēj attīstīties gan sausās, gan mitrās vietās, ir izturīgas, var augt pilnā saulē, ilgmūžīgas, cērpjamas un viegli veidojamas.

Tūju šķirņu klāsts ir plašs - gan krāsu, gan formu, gan augšanas ātrumu ziņā. Dzīvžogiem bieži tiek izvēlētas tūjas, kas ir pieticīgas, izturīgas, labi veido formu un ātri atjaunojas pēc cirpšanas. Vairākas šādas tūju šķirnes atbilst dzīvžoga prasībām!


Tūjas

Rietumu tūja "Brabant" ir ātraudzīga un dzīvotspējīga šķirne, sasniedzot 4-5 metru augstumu un 1,5 metru platumu. Tā raksturojas ar izteiktu konusveida vainagu, kas ir viegli cērpams. Brabant tūjai piemīt īpaši laba ātrā augšanas un atjaunošanās spēja. Šī šķirne ir populāra gan sabiedriskos, gan privātos stādījumos, un to iesaka izvēlēties arī jums.

Rietumu tūja "Smaragd" ir vēl viena plaši pazīstama šķirne ar kompaktu, konisku vainagu. Tā sasniedz ap 3-5 metru augstumu un 1,2 metru platumu, izceļas ar skaistām, gaiši zaļām skujām. "Smaragd" tūjas veido precīzas formas vainagus, pievilcīgi izskatoties gan dzīvžogos, gan grupās.

Stādīšana

Vienmēr pirms stādu iegādes, svarīgi novērtēt savas spējas , vai tiešām nepieciešami vislielākie un kuplākie augi! Mazie stādi parasti ieaug vieglāk nekā, piemēram, 2 metrus augstas tūjas vai kadiķi.   No klienti, kuri iegādājas tūjas dzīvžoga stādīšanai, bieži saņemam zvanus pirmajos divos gados, ziņojot par augu dzeltenību un izaugsmes trūkumu. Lai izvairītos no šādas situācijas, ir ļoti svarīgi uzmanīt stādus un pareizi rūpēties par tiem. Augsnes sagatavošana un uzlabošana ietekmē auga izaugsmi visvairāk. Pētījumi parāda, ka stādot tūjas dzīvžogā, būtu noderīgi uzlabot augsni, pievienojot tai kūdru un vecus sadalītus kūtsmēslus, radot labvēlīgu vidi sakņu sistēmas veidošanai un nodrošinot nepieciešamo barības vielu piegādi.

Atceries tikai un vienīgi sadalījušies kūtsmēsli , bez majvaboļu tārpiem un citiem kaitēkļiem!

Pirms tranšejas vai apļveida bedres izrakšanas ir svarīgi ņemt vērā stādāma auga pašreizējo izmēru, attālumu starp kokiem. Ja stādāt 1-2,5 metru garus kokus ar 80 cm atstarpi vai tuvāk, lai iestrādātu kūdru un kūtsmēslus, ir ieteicams izrakt tranšeju 50x60 cm. Dziļāk par 60 cm nav nepieciešams, jo tūjām sakņu sistēma ir virsējā zemes kārtā, parasti ir viena izteikti dziļākā sakne kura  nodrošina ūdens piegādi sausā laikā. Tranšejas sagatavošanai jāsamaisa kūdra (ar pH 5,5-6,5) un kūtsmēsli attiecībā 1:1, izmantojot lāpstu. Ja izrakātā augsnē ir auglīga, to var  pievienot šai pašai masai. Ieteicams veikt šos sagatavošanas darbus pāris nedēļas pirms stādīšanas. Tranšeja jāaizpilda tā, lai saglabātu aptuveni 25 cm no zemes virsmas, pēc tam var stādīt stādus ar sakņu kamoliem (kopā ar zemi) un pievienot nepieciešamo zemes daudzumu, lai izlīdzinātu tranšeju ar zemes virsmu. Uzbērtā zeme ap sakņu kamolu ir jānostiprina, lai izvairītos no gaisa atstarpi. Iestādītos stādus rūpīgi jālaista. Dažu dienu laikā zeme nosēdīsies, un pēc tam ir nepieciešams pievienot un izlīdzināt nepieciešamo augsnes daudzumu, lai sakņu kamoli tiktu pilnībā segti. Maziem stādiem droši varat izveidot tranšeju ar aptuveni 10cm kopēju paceltu dobi, un droši varat stādīt mazos stādus, laika gaitā augsne nosēdīsies un būs vienā līmenī.

Laistīšana

Mitruma režīma ievērošana ir ārkārtīgi svarīga pirmajos divos ,trijos mēnešos. Ja augi sākumā tiek iekaltēti, ir neizbēgami, ka pēc kāda laika sāks dzeltēt un zaudēt iekšējās skujas.  Laistīšanu ieteicams veikt no rīta vai vakarā, izvairoties no saules iedarbības, lai novērstu lapu apdegumus. Labākus rezultātus sniegs Pilienlaistīšanas caurules!

Sākumā apkārt augiem var izveidot apdobes, lai ūdens neizplūstu no sakņu kamola. Ja laiks ir sauss, augus regulāri jālaista visu sezonu līdz pat rudens beigām. Pēc iestādīšanas iesakām laistīt 3 reizes nedēļā. Cik daudz ir jālej - vienmēr pārbaudiet augsni fiziski ar rokām. Atceries jau augsne ir iekaltēta un sausa ar pusstundas un stundas liešanu būs par maz , prakse parāda kad ūdens ātri notek vai iztvaicē, netiekot līdz pamatsaknēm. šādiem nolūkiem derēs pilienlaistīšana ar lēnu ūdens padevi - atstājot pat uz diennakti ieslēgtu.

Ja pamanāt lielu sēklu parādīšanos, tas var norādīt uz pagājušā gada ūdens trūkumu. Sēklu aizmetņi bieži veidojas sausos gados, un katras nelielas lapas galā parasti veidojas divi brūni aizmetņi. Šādas pazīmes liecina par nepieciešamību nodrošināt adekvātu mitrumu augiem.

Dzeltēšana

Ūdens trūkums ir tikai viens no faktoriem, kas ietekmē augu dzeltēšanu pēc stādīšanas, un to ietekmē vairāki citi faktori, piemēram, stādīšanas laiks, lielo koku tuvums, gruntsūdeņi, gaisa temperatūra, saulaino dienu daudzums, augsnes skābuma līmenis, kā arī augu ieaugšanas periods jaunajos apstākļos.

Stādot augus kokaudzētavā, esam novērojuši, ka pirmajā gadā var dzeltēt visi augi neatkarīgi no to izmēriem. Jo vairāk tūjas tiks laistītas un būs piemērotais mitrums saknēm, jo mazāka iespēja, ka augi izteikti dzeltēs. Jāņem vērā, ka stādot tūjas garākas par 2,5 metriem, to ieaugšanās periods būs vismaz divi gadi, un būs nepieciešama sistemātiskāka, rūpīgāka kopšana.

Izteikti zaļā krāsa (kokiem līdz 2m) parādās otrajā gada beigās pēc stādīšanas, kad augiem vienkārši jāiesakņojas, jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem un vietai. Ja stāda mālainās augsnēs, tā ir obligāti jāielabo, jo cietā mālā sakņu sistēma veidosies lēni, un augi dzeltēs un neaugs. Augiem nepieciešami veci kūtsmēsli, kūdra, komposts, minerālvielas, ūdens, saule un vējš. Līdzīgi kā mums, arī augiem ir nepieciešams regulārs barošanas un laistīšanas režīms.

Pazīme, kas norāda uz ūdens trūkumu pagājušajā gadā, ir liela daudzuma sēklu parādīšanās. Sēklu aizmetņi veidojas tieši sausajā gadā (katras mazās lapiņas galā veidojas divi brūni aizmetnīši).

Ja stādiem apakšējā daļā parādās dzeltenīgi-melni pleķi, tas norāda, ka tos pastāvīgi apčurā kaķi un suņi, iezīmējot savu teritoriju. Nekas cits nelīdzēs, kā maza sētiņa vai kāds cits norobežojums vismaz 1m attālumā no koka. Laika gaitā šīs vietas aizaugs.

Plīsumi(Sala plaisas)

Mizu plīsumi ir raksturīgi augiem ar salīdzinoši plānu mizu un parādās kā lielas vertikālas plaisas galvenokārt stumbra dienvidu pusē. Šāda parādība izpaužas ziemas beigās un pavasara sākumā,(februāra beigas ,marts,aprīlis) kad auga iekšējā mizas slānī un koksnē esošais ūdens strauji izplešas un saraujas, īpaši, ja temperatūra naktīs strauji krīt.  Lielākiem kokiem tas var izraisīt pat brakšķēšanu. Mizas vājās vietās bieži sastopami bojājumi no iepriekšējām traumām vai atzarošanās vietas no stumbra. Literatūrā tiek minēti dažādi faktori, kas var veicināt mizu plīsumu parādīšanos, tai skaitā straujas temperatūras svārstības, stiprs vējš, intensīva saule, slikta augsnes drenāža un arī nepareiza mēslošana (pārmērīga vai nepietiekama).

Šis nav nāvējošākais bojājuma veids kokiem. Tie koki, kas ir pilnībā zuduši, ir jau brūni vai sarkani un nav nekāda dzīvības pazīmju. Dzīviem kokiem nav jēgas aizsmērēt mizu plaisas ar potvasku vai apvīt ar lentu. Mizas apstrādi un aizsmērēšanu teorētiski var veikt tikai pirmajā dienā pēc plaisas veidošanās, bet pat tad efektivitāte ir apšaubāma. Pēc ilgāka laika plaisas jau var būt piepildītas ar putekļiem, sēnītēm, baktērijām utt., un tās var kļūt par ieejas vārtiem dažādiem kaitēkļiem. Dzīviem kokiem ir jāizgriež bojātie brūnie zari vai galotnes. Radušie caurumi vainagā paši laika gaitā var aizaugt, bet lielākiem kokiem tas var prasīt vairākus gadus. Caurumu ātrākai aizaugšanai var veicināt, uzturot optimālu mitrumu un veicot pareizu mēslošanu.

Griešana

Lai aizsargātu kokus no zaru izliekšanās sniegotās ziemas ietekmē, ir ieteicams maijā apcirpt pašus zaru galus. Šajā laikā tūjām veidosies spēcīgāki zari, kas mazāk izlieksies zem sniega svara, un tas palīdzēs veidot kompaktu auguma formu, neļaujot apakšējai daļai palikt plikai. Mēslošanu kokaudzētavā pārtraucam jūlija beigās, jo, turpinot mēslošanu, augi var nepietiekami sagatavoties ziemai, izjūtot intensīvu augšanu un riskēkot pārkoksnēt ziemas periodā. Šādos gadījumos pavasarī būtu nepieciešams noņemt nosalušas galotnes ar šķērēm.Lai tūjām neveidotos (plikas) apakšas , ieteicams savlaicīgi peigriezt augšas, tad attiecīgi sabiezēs apakšas.


Piesaki dzīvžoga stādīšanu

Ja nu Jums īsti nesanāk un nav vēlmes stādīt dzīvžogu , droši pieprasat to mums nosūtot formu, ar Jums sazināsies mūsu speciālists tuvākajā laikā!







Pirkumu grozs

Pirkumu grozs ir tukšs.